Zāļu dienas vakarā Zāļu dienas vakarā Pērkons Jāni stipri rāja: Kam tas nāca tautiņās Nepušķotu cepurīti. Cepure, Jāņi, Pērkons Pērkons brauca pa jūriņu Pērkons brauca pa jūriņu Ar sidraba ratiņiemi; Vēja māte pakaļ skrēja, Zeltu meta jūriņā. Pērkonam traka daba Pērkonam traka daba, Saspārdīja ozoliņu, Saspārdīja miltu sieku, Triju rītu malumiņu. Pērkons spēra ozolā Pērkons spēra ozolā Deviņiem zibeņiem: Trīs zibeņi celmu skalda, Seši skalda galotnīti. Aitiņ, mana bērbaliņa Aitiņ, mana bērbaliņa, Pušķo manu augumiņu: Es pušķoju tavu kūti Jāņu dienas vakarā. ← Kam vēl bija tāda vaļa Man nokrita raiba josta →