Mēness

Mēnestiņš nakti brauca

Mēnestiņš nakti brauca,
Es Mēneša ormanīt’s;
Mēnestiņš man iedeva
Savu zvaigžņu mētelīti.

Saule kūla Mēnestiņu

Saule kūla Mēnestiņu,
Aiz radziņa turēdama,
Kam tas lēca naktī vēlu,
Kam gaismiņas nerādīja.

Spīdi spoži, Mēnestiņi

Spīdi spoži, Mēnestiņi,
Pār to manu tēvu zemi,
Lai redz meža lakstīgala
Sav’ dziesmiņu skandināt.

Kur tecēji, Mēnestiņi

Kur tecēji, Mēnestiņi,
Ar zvaigžņotu mētelīti?
– Tiem ļaudīm palīgā,
Ko bez saules strādināj’.